Programma

24. maijs, sestdiena	15.00	Deju kolektīvu konkurss	Rīgas Kongresu namā, K.Valdemāra ielā 5	Katru pavasari visi Latvijas deju kolektīvi( vairāk nekā 15 000 dalībnieku) piedalās skatēs – rāda žūrijai sagatavotās dejas - gan brīvi izvēlētas, gan obligāto repertuāru. 2008.gada skatēs žūrijas komisijas izvirzītie labākie jauniešu (A, B grupas) un vidējās paaudzes (D grupas) deju kolektīvi konkursā cīnīsies par labākā kolektīva titulu. Konkursā tiks dejotas 3 dejas, kuras vērtēs starptautiska žūrijas komisija.
4. jūlijs, piektdiena	12.00	Vokālo ansambļu konkursa fināls	Mazajā Ģildē, Amatu ielā 5	Latvijā ir vairāk nekā 700 vokālo ansambļu, no kuriem pēc žūrijas lēmuma uz finālu tiks aicināti 30 – 40 labākie. Ansambļi sacentīsies sešās kategorijās: bērnu (vecumā līdz 15 gadiem), sieviešu, vīru, jauktie, senioru (vismaz 50% dziedātāju ir pensijas vecumā), pusprofesionālie vokālie ansambļi. Konkursu vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir vokālās mūzikas eksperti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas.
5. jūlijs, sestdiena	14.00	Tautas lietišķās mākslas izstādes „Es vidū” atklāšana	Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Uzvaras bulvārī 2/4	Tautas lietišķās mākslas izstādes nosaukums „Es vidū!”izvēlēts kā aicinājums ikvienam uzņemties atbildību saglabāt un kopt tautas lietišķas mākslas mūžīgās vērtības – senās un ne tik senās, mūsdienīgās un avangardiskās. Izstāde varēs lepoties ar vairāk nekā 1700 darbiem, kas tapuši pēdējo piecu gadu laikā - pinumiem un keramiku, kokgriezumiem un gobelēniem, audumiem un tautas tērpiem. Izstādi papildinās amata prasmju un modes kolekciju demonstrējumi. Izstādes dalībnieki: 90 tautas lietišķās mākslas studijas. Radošā darba grupa: galvenā māksliniece Dagmāra Prīberga, izstādes iekārtotāji – mākslinieki Mārtiņš Heimrāts, Juris Leitāns, Dace Pudāne, Jānis Trops, Baiba Vaivare; tehniskais direktors Māris Maniņš, režisore Rita Smirnova, projekta vadītāja Linda Rubena.
	19.30	Dziesmu svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana	Dziesmu svētku parkā, starp Hanzas un Eksporta ielām	Dziesmu svētkiem 2008.gadā aprit 135 gadi. Tie ir pieredzējuši tautas atmodu un nacionālo pašnoteikšanos, divus pasaules karus, valstiskuma proklamēšanu, tā zaudēšanu un atkalatgūšanu. Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes sagalbāšanu ir rūpējušies ļoti daudz cilvēku, izcilas kultūras personības, viņu vidū arī virsdiriģenti un virsvadītāji, kuru godināšana katros svētkos izvēršas par vienu no emocionālākajiem brīžiem. Goda virsdiriģenti: Terēzija Broka, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Imants Kokars, Gido Kokars, Pauls Kvelde, Roberts Zuika. Virsdiriģenti: Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Jānis Erenštreits, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Romāns Vanags, Jānis Zirnis. Goda virsvadītāji: Marga Apsīte, Aija Baumane, Ojārs Grasis, Imants Magone, Zigurds Miezītis, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss, Uldis Žagata. Virsvadītāji: Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkēvičs, Ilze Mažāne, Arta Melnalksne, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja. Pūtēju orķestru virsdiriģenti: Raitis Ašmanis, Haralds Bārzdiņš, Artūrs Maculēvičs, Jānis Puriņš, Egons Salmanis, Pēteris Vilks.
	21.00	Sakrālās mūzikas koncerts	Doma baznīcā, Doma laukumā 1	Sakrālās mūzikas koncerts saturiski atbilst liturģiskās mesas daļām, tādējādi veidojot it kā muzikālu vakara Dievkalpojumu. Atbilstoši iecerei, galvenais akcents koncertā likts uz jaundarbiem. To autori - Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons, Imants Mežaraups,Georgs Pelēcis. Skanēs arī jau agrāk komponēti Roberta Liedes, Emiļa Melngaiļa, Uģa Prauliņa un Pētera Vaska darbi. Programmā būs arī tāda latviešu garīgās mūzikas pērle kā Lūcijas Garūtas “Lūgšana” u.c. Koncerta dalībnieki: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Radio koris, kamerkoris AVE SOL, „Schola Cantorum Riga”, Rīgas Doma kora skolas zēnu koris, Vecumnieku meiteņu koris „Via Stella”, Ogres novada Kultūras centra vokālā grupa „Anima Solla”. Soliste - Kristīne Gailīte, ērģelniece - Kristīne Adamaite, sitaminstrumenti – E. Saksons & Co. Diriģenti: Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Imants Kokars, Māris Sirmais, Normunds Šnē. Radošā darba grupa: mākslinieciskais vadītājs Rihards Dubra, režisore Kristīne Vainovska, projekta vadītājs Māris Ošlejs.
6. jūlijs, svētdiena	11.00	Gājiens		Gājiens ir tradicionāla Dziesmu un deju svētku sastāvdaļa. Visi 35 000 svētku dalībnieki un viesu kolektīvi, ģērbušies tautas tērpos, tiksies 11.novembra krastmalā un caur Rātslaukumu, pa Kaļķu ielu, gar Brīvības pieminekli, pa Brīvības ielu ies līdz Dailes teātrim.
	12.00	Dziesmu svētku gadatirgus atklāšana	Vērmanes dārzā	Dziesmu un deju svētku gadatirgus ir vieta, kur tiekas amatnieki, tirgotāji, pircēji un vienkārši ziņkārīgie. Sudraba rotas, zāļu tējas, linu galdauti, Jāņu siers, žāvētas butes, svaigs medus, Latgales podi būs tikai dažas no gadatirgū atrodamām veltēm.Te varēs arī satikt meistarus, kas rādīs savu prasmi turpat uz vietas! Kā jau pienākas īstā gadatirgū, līdzās tirgošanās rosībai notiek dažādas atrakcijas. Radošā darba grupa: režisore Inta Kalniņa, māksliniece Ināra Gauja, tirgus koordinatore Jolanta Borīte, projekta vadītāja Dace Jurka.
	12.30	Lauku kapelu maratons	Vērmanes dārzā	Visu dienu Dziesmu un deju svētku gadatirgus atmosfēru papildinās ap 20 tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu no visas Latvijas, un iepriecinās gadatirgus apmeklētājus gan ar mūsdienīgu skanējumu, gan arī ar seno tautas instrumentu spēles prasmēm. Radošā darba grupa: mākslinieciskais vadītājs Ilmārs Pumpurs, administratore Anita Tvāne.
	17.00	Koncerts „Deju svētkiem - 60”	Arēna Rīga, Skanstes ielā 21	1948.gadā Dziesmu svētku ietvaros tika rīkoti arī 1.Deju svētki ar 52 deju kolektīviem un 920 dalībniekiem. Kopš šiem notikumiem pagājuši 60 gadi, un dejotāju skaits svētkos pieaudzis līdz 15 000. 2008. gada vasarā jubileja tiks atzīmēta ar krāšņu koncertu, kurā piedalīsies labākie Latvijas deju kolektīvi un izpildīs par klasiku kļuvušās 28 latviešu horeogrāfu dejas. Koncertā piedalīsies arī deju kolektīvi no Lietuvas un Igaunijas ar divām dejām katrs. Koncerta dalībnieki: 34 bērnu, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi. Radošā darba grupa: mākslinieciskie vadītāji - Ingrīda Saulīte un Uldis Šteins, režisors Kārlis Auškāps, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, projekta vadītāja Gunta Skuja.
	21.00	Atklāšanas koncerts „Dziedot dzimu, dziedot augu”	Mežaparka Lielajā estrādē	Atklāšanas koncertā, atsevišķi dziedot un izceļot tieši sava kora veidam atbilstošās dziesmas, atklāsies visu Latvijā pārstāvēto koru veidu krāsainā mozaīka. Daudzās balsis mūzikā vēstīs par Tēvzemes mīlestību, Baltijas vienotību, sievietes un vīrieša dzīves gājumu, ģimenes nozīmību, bērnu audzināšanu un vecāku godināšanu. Koncerta kulminācijā iecerēts apjomīgs jaundarbs – Z.Liepiņa un M. Zālītes cikls „Dziedot dzimu, dziedot augu”. Koncerta dalībnieki: sieviešu (3000 dalībnieku), vīru (1200 dalībnieku), jauniešu (1500 dalībnieku), senioru (1200 dalībnieku) zēnu (500 dalībnieku) un 5.- 9.klašu meiteņu (3000 dalībnieku) kori, pūtēju orķestri, Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, grupa „Prāta vētra”, dūdu un bungu mūzikas grupa „Auļi”, deju grupa „Dzirnas”. Radošā darba grupa: mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa, režisore Mirdza Zīvere, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, literārā materiāla autori Laima Muktupāvela un Liāna Langa, projekta vadītājs Lauris Goss.
7. jūlijs, pirmdiena	12.00	Koklētāju ansambļu konkurss	Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13	Pirmo reizi Dziesmu un deju svētku laikā notiks Latvijas koklētāju ansambļu konkurss, kur koklētāji sacentīsies par labākā ansambļa titulu. Tie tiks vērtēti 5 kategorijās: 2 jaunākās grupas, 2 vecākās grupas (atkarībā no dalībnieku skaita ansamblī) un vokāli instrumentāli koklētāju ansambļi.
	15.00	Koru konkurss	Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19	2008. gada skatēs žūrijas komisijas izvirzītie labākie Latvijas kori piedalās fināla konkursā, lai iegūtu labāko koru titulus jaukto, vīru un sieviešu koru grupās.
	22.00	Deju koncertuzveduma "No sirsniņas sirsniņai" ģenerālmēģinājums	Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Ķīpsalas ielā 8	Koncerta idejas pamatā ir ziņģe, tās dzīvotspēja tautā. Tas būs stāsts par lauku puiša mīlestību, laimes meklējumiem pilsētā un atgriešanos mājās. Filmu kadru montāža savienojumā ar mūziku, tekstu un horeogrāfiju veidos sentimenta, naivuma, patīkamas smeldzes un atpazīstamu klišeju buķeti, vienlaicīgi ļaujot no malas un ar humoru uztvert ziņģes fenomenu. Koncerta dalībnieki: 70 deju kolektīvi ar 2000 dalībniekiem. Horeogrāfi - inscenētāji: Jānis Ērglis, Arta Melnalksne, Jānis Purviņš. Komponisti, aranžētāji: Raimonds Pauls, Sniedze Grīnberga, „Labvēlīgais Tips”. Radošā grupa:mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, režisore Indra Roga, scenogrāfs Guntars Kambars, libreta autore Nora Ikstena, projekta vadītāja Zanda Mūrniece.
8. jūlijs, otrdiena	10.00	Pūtēju orķestru konkurss	Lielajā Ģildē, Amatu ielā 6	2008.gada skatēs žūrijas komisijas izvirzītie labākie Latvijas pūtēju orķestri piedalās fināla konkursā . Konkursu vērtēs starptautiska žūrijas komisija.
	10.00	Koru konkurss	Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19	2008.gada skatēs žūrijas komisijas izvirzītie labākie Latvijas kori piedalās fināla konkursā , lai iegūtu labāko koru titulus jaukto, vīru un sieviešu koru grupās.
	18.00	Senioru koru un deju kolektīvu koncerts	Doma laukumā	Dziesmu un deju svētku tradīcijas dzīvotspējas noslēpums ir dažādu vecumu dalībnieku piedalīšanās un zināšanu tālāknodošana nākamajām paaudzēm. Tāpēc īpaši emocionāls būs senioru koru un deju kolektīvu koncerts. Koncerta dalībnieki: 28 senioru deju kolektīvi un 38 senioru kori, kopā 2200 dalībnieku. Radošā darba grupa: deju kolektīvu mākslinieciskā virsvadītāja Aija Āre, sieviešu koru mākslinieciskā vadītāja Daiga Galeja, jaukto koru mākslinieciskais vadītājs Bruno Cabulis, režisore Inta Kalniņa, scenogrāfe Ilze Ungure, projekta vadītāja Mārīte Puriņa.
	19.00	Simfoniskās mūzikas koncerts	Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3	Koncerta dalībnieki: Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Imants Resnis; kamerorķestris„Sinfonietta Riga”, diriģents Normunds Šnē; Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Karels Marks Šišons. Radošā darba grupa: projekta vadītāja Gunda Vaivode.
	22.00	Deju svētku koncertuzvedums "No sirsniņas sirsniņai"	Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Ķīpsalas ielā 8	Koncerta idejas pamatā ir ziņģe, tās dzīvotspēja tautā. Tas būs stāsts par lauku puiša mīlestību, laimes meklējumiem pilsētā un atgriešanos mājās. Filmu kadru montāža savienojumā ar mūziku, tekstu un horeogrāfiju veidos sentimenta, naivuma, patīkamas smeldzes un atpazīstamu klišeju buķeti, vienlaicīgi ļaujot no malas un ar humoru uztvert ziņģes fenomenu. Koncerta dalībnieki: 70 deju kolektīvi ar 2000 dalībniekiem. Horeogrāfi - inscenētāji: Arta Melnalksne, Jānis Purviņš, Jānis Ērglis. Komponisti, aranžētāji: Raimonds Pauls, Sniedze Grīnberga, „Labvēlīgais Tips”. Radošā grupa: mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, režisore Indra Roga, scenogrāfs Guntars Kambars, libreta autore Nora Ikstena, projekta vadītāja Zanda Mūrniece.
9. jūlijs, trešdiena	12.00	Teātra dziesmu spēles	Vērmanes dārzā	Dziesmu spēlē “Kā raibs deķis ir latvietis” tiks izmantoti spilgtie un asprātīgie, nu jau par tautas folkloru kļuvušie Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Ādolfa Alunāna darbu tēli - Pindacīša, Kārlēns, Joske, Marija, Pičuks, Lavīze, Taukšķis u.c. Dalībnieki: aktieri - Artūrs Skrastiņš un Artis Robežnieks; 15 Latvijas amatieru teātri. Radošā grupa: koncepcijas autore Inta Ūbele, režisori - Aigars Balulis, Ināra Čakste, Inta Kalniņa, Roberts Ligers, Kārlis Lišmanis, Edīte Neimane, Lūcija Ņefedova, Edīte Siļķēna, Inta Ūbele, Māra Zaļaiskalns; scenogrāfs Ints Sedlenieks, projekta vadītāja Dace Jurka.
	17.00	Ārzemju viesu kolektīvu koncerts	Doma laukumā	Latvijas tautas vienotības izjūta ir viens no Dziesmu un deju svētku lielākajiem “magnētiem”. Tajā pašā laikā ir ļoti vērtīgi savā pulkā redzēt arī svētku viesus, citu tautu pārstāvjus, kas iepazīstina ar savām tradīcijām.
	21.00	Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts	Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Jāņa ielā 7	Jau vairākus gadu desmitus kamermuzicēšanas žanrs sevi piesaka kā līdztiesīgu un nopietnu alternatīvu plašajai koru kustībai Latvijas tautas mākslā, tāpēc radās iecere veidot vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu. Programmā – sakrālā mūzika, kas radīta un izpildīta dažādos laikmetos, sākot no agrīnajiem kristiešu dziedājumiem, cauri viduslaikiem, klasicismam, romantismam, līdz pat mūsdienu komponistu darbiem. Koncerta dalībnieki: Septiņi mākslinieciski varošākie Latvijas amatieru vokālie ansambļi: KTMC „Mazā Ģilde” vokālā grupa„Teria”, Ogres novada Kultūras centra vokālā grupa „Anima Solla”, Jaunpils vokālais ansamblis „Vocalica”, Daugavpils Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcas vokālais ansamblis „Anima”, Jumpravas kultūras nama vokālais ansamblis „Modus Vivendi”, vokālās grupas „Vox Humana”, „Schola Cantorum Riga”, senās mūzikas ansamblis „Ludus”, soprāns Elīna Libauere, tenors Kārlis Rūtentāls, ērģelnieks Aigars Reinis. Radošā darba grupa: mākslinieciskais vadītājs Normunds Ķirsis, režisore Zane Kreicberga, projekta vadītāja Elīna Karaseva.
	22.00	Deju lieluzveduma „Izdejot laiku” ģenerālmēģinājums	Daugavas stadionā, Augšielā 1	„Laiks mums ir katram savs un vienlaikus visiem kopīgs. Vai tas būtu viens cilvēks vai tauta, vai arī Pasaule tās plašākajā tvērienā”, galvenā doma, ko mums gribējuši atklāt lieluzveduma veidotāji. Uzvedums aptver vienu dienu, vienu pasaules tapšanas apli līdz pat jauna apļa iesākumam, dejās atspoguļojot novadu tradīcijas, kas sakņojas folkloras horeogrāfiskajā un muzikālajā materiālā. Lieluzveduma dalībnieki: 500 visu paaudžu deju kolektīvi ar 13 500 dalībniekiem Radošā darba grupa: mākslinieciskie vadītāji - Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, libreta autori Māra Ķimele, Valdis Celms, režisore Māra Ķimele, mākslinieks-līdzinscenētājs Valdis Celms, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, tehniskais direktors Jānis Paeglis, projekta vadītāja Maruta Alpa.
	23.00	Vokālo ansambļu koncerts „Mīlestības dziesma”	Doma dārzā	Jau vairākus gadu desmitus kamermuzicēšanas žanrs sevi piesaka kā līdztiesīgu un nopietnu alternatīvu plašajai koru kustībai Latvijas tautas mākslā. Tas arī devis pamatu iecerei svētku laikā veidot vokālo ansambļu koncertus. Koncerta tēma - dziesmās tik bieži apjūsmotās mīlestības jūtas. Koncerta dalībnieki: RTU Studentu kluba vokālā grupa „Putni”, Liepājas vokālais ansamblis „Gaismiņas”, Rīgas vokālā grupa „Pieci pilsētā”, LU vīru vokālais ansamblis „Dancis”, Kuldīgas Kultūras centra jauniešu vokālais ansamblis, Rēzeknes Dekšāres jauniešu vokālais ansamblis „Ieklausies”, Latvijas Radio kora vokālā grupa. Radošā darba grupa: mākslinieciskā vadītāja Antra Dreģe, režisore Mārtiņš Eihe, māksliniece Dita Pence, projekta vadītāja Elīna Karaseva.
10. jūlijs, ceturtdiena	12.00	Mazākumtautību festivāls “Latvijas vainags”	Vērmanes dārzā	Latvijā līdzās latviešiem dzīvo vēl 156 dažādu tautību pārstāvji – lietuvieši, poļi, baltkrievi, ukraiņi, krievi, igauņi u.c. Skaistie tautas tērpi, katrai tautai raksturīgās tradīcijas, rituāli, dziesmas un dejas izskanēs pilsētas centrā, festivālā „Latvijas vainags”. Dažādu tautību pārstāvji rādīs savu tradicionālo kultūru un tradīcijas. Plānoti tautas deju kolektīvu koncerti, folkloras kopu muzicēšana, dažādu mūzikas instrumentu – vargana, balalaikas, bajāna, vijoles, bungas, kankles, ģitāras - demonstrējumi; krievu folkloras teātra spēles. Arī nesen Latvijā ienākušu tautību pārstāvji iepazīstinās ar savām tradīcijām. Koncerta dalībnieki: 15 etnisko kopienu radošie kolektīvi, amatnieki, mākslinieki, folkloras kopas. Koncepcijas autore: Irīna Viņņika.
	12.00 -23.00	Pūtēju orķestru Dižkoncerta mēģinājums	Doma laukumā	11 stundas garajā koncertā attiecīgi katra Latvijas novada pūtēju orķestri radīs spilgtu, daudzveidīgu un konkrētu Novada tēlu. Koncerta dalībnieki: 60 Latvijas pūtēju orķestri, deju kolektīvi, kori, lauku kapelas un solisti – vokālisti un instrumentālisti. Radošā darba grupa:mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš, režisoris Guntis Gailītis, projekta vadītāja Astrīda Ķēniņa.
	12.00	Deju svētku koncertuzvedums "No sirsniņas sirsniņai"	Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Ķīpsalas ielā 8	Koncerta idejas pamatā ir ziņģe, tās dzīvotspēja tautā. Tas būs stāsts par lauku puiša mīlestību, laimes meklējumiem pilsētā un atgriešanos mājās. Filmu kadru montāža savienojumā ar mūziku, tekstu un horeogrāfiju veidos sentimenta, naivuma, patīkamas smeldzes un atpazīstamu klišeju buķeti, vienlaicīgi ļaujot no malas un ar humoru uztvert ziņģes fenomenu. Koncerta dalībnieki: 70 deju kolektīvi ar 2000 dalībniekiem. Horeogrāfi - inscenētāji: Jānis Ērglis, Arta Melnalksne, Jānis Purviņš. Komponisti, aranžētāji: Raimonds Pauls, Sniedze Grīnberga, „Labvēlīgais Tips”. Radošā grupa:mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, režisore Indra Roga, scenogrāfs Guntars Kambars, libreta autore Nora Ikstena, projekta vadītāja Zanda Mūrniece.
	18.00	Mazākumtautību festivāla “Latvijas vainags” koru koncerts	Koncertzālē „Ave Sol”, Citadeles ielā 7	Koncertzālē „AVE SOL” tiek rīkots mazākumtautību koru koncerts ar attiecīgu tautību dziesmām pamatprogrammā un latviešu dziesmām no Dziesmu svētku programmas kopdziedājumā. Koncerta dalībnieki: Rīgas pareizticīgo kamerkoris „Blagovest”, jauniešu krievu koris „Akkolada”, ebreju koris „Šofar”, Kalnciema krievu koris, Jauniešu krievu koris „Zvoņņica”, ukraiņu kamerkoris „Dņipro”, igauņu koris „Leelo”, poļu koris „Visla”, u.c. Koncepcijas autore: Irīna Viņņika.
	19.00	Tautas mūzikas koncerts	Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19	Latviešu tautasdziesma ir mūsu nacionālā bagātība, kas apliecina savu dzīvotspēju arī mūsdienās, iedvesmojot paraudzīties uz to no dažādiem skatu punktiem. Pirmo reizi šajā koncertā tiks rādīts tik plašs latviešu tautas instrumentu klāsts. Šajā ziņā neparasts ir arī koncerta jaundarbs – Valda Muktupāvela „Skaņumeža mistērijas”, kurā tradicionālais rod saikni ar jauno, mūsdienīgo. Koncertu noslēgs Uģa Prauliņa vokāli instrumentālais cikls ar dainu tekstiem „Saules gaita”. Koncerta dalībnieki: Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris, pēc skašu rezultātiem izvēlētās labākās lauku kapelas, tautas mūzikas un vokālie ansambļi, kā arī solisti. Radošā grupa: mākslinieciskā vadītāja Māra Vanaga, mākslinieciskā vadītāja asistenti Aira Birziņa, Ilmārs Pumpurs, režisore Maija Vilka, scenārija autore Nora Ikstena, scenogrāfs Guntars Kambars, projekta vadītāja Mārīte Puriņa.
	20.00	Koncerts “Veltījums tautasdziesmai”	Rīgas Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5	Koncertā tiksies Latvijas izcilākie džeza mūziķi, kas džeza apdarēs izpildīs 25 tautas dziesmas. Aranžiju autori: Mārtiņš Brauns, Kārlis Lācis, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Jēkabs Ozoliņš, Deniss Paškevics, Raimonds Pauls, Emīls Zilberts. Koncerta dalībnieki: Ilona Bagele, Intars Busulis, Andris Ērglis, Ance Krauze, Juris Kulakovs, Linda Leen, Raimonds Macats, Uldis Marhilēvičs, Gints Pabērzs, Deniss Paškēvičs, Zane Pērkone, Raimonds Ozols, Rihards Zaļupe, Māra Briežkalna džeza kvartets, Melo – M, grupa „Pieci pilsētā”, ,Trīs tenori, Rīgas saksofonu kvartets, gospeļu koris „G.G.Choir” , bigbends un simfoniskā orķestra grupa. Radošā darba grupa:mākslinieciskais vadītājs Raimonds Pauls, režisore Svetlana Rudzīte, projekta vadītāja Dzidra Strautiņa.
10. jūlijs, ceturtdiena	22.00	Deju svētku lieluzvedums „Izdejot laiku”	Daugavas stadionā, Augšielā 1	„Laiks mums ir katram savs un vienlaikus visiem kopīgs. Vai tas būtu viens cilvēks vai tauta, vai arī Pasaule tās plašākajā tvērienā”, galvenā doma, ko mums gribējuši atklāt lieluzveduma veidotāji. Uzvedums aptver vienu dienu, vienu pasaules tapšanas apli līdz pat jauna apļa iesākumam, dejās atspoguļojot novadu tradīcijas, kas sakņojas folkloras horeogrāfiskajā un muzikālajā materiālā. Lieluzveduma dalībnieki: 500 visu paaudžu deju kolektīvi ar 13 500 dalībniekiem. Radošā darba grupa: mākslinieciskie vadītāji - Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, libreta autori – Māra Ķimele, Valdis Celms, režisore Māra Ķimele, mākslinieks-līdzinscenētājs Valdis Celms, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, tehniskais direktors Jānis Paeglis, projekta vadītāja Maruta Alpa.
11. jūlijs, piektdiena	12.00 -23.00	Pūtēju orķestru Dižkoncerts	Doma laukumā	11 stundas garajā koncertā attiecīgi katra Latvijas novada pūtēju orķestri radīs spilgtu, daudzveidīgu un konkrētu Novada tēlu. Koncerta dalībnieki: 60 Latvijas pūtēju orķestri, deju kolektīvi, kori, lauku kapelas un solisti – vokālisti un instrumentālisti. Radošā darba grupa: mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš, režisoris Guntis Gailītis, projekta vadītāja Astrīda Ķēniņa.
	20.00	Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokopera “Lāčplēsis”	Arēna Rīga, Skanstes ielā 21	Rokopera “Lāčplēsis” – izrāde, kas kļuva par tautas vienotības un brīvības alku manifestāciju. Pirmatskaņojumu Burtniekos 1988.gada 24.jūnijā un 45 izrādes Rīgas Sporta manēžā noskatījās un noklausījās 180 tūkstoši cilvēku.
	21.00	Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums	Mežaparka Lielajā estrādē	“Tikai mūsu spēkos ir pateikt sev un citiem, ka esam tauta ar sarežģītu, bet bagātu vēsturi, tradīcijām, valodu, tautas dziesmām un mūziku. Mums Latvija ir gaiša Saules zeme. Saule - cilvēka uztverē kā pārlaicīga, Saule - kā pasaules centrs, Saule - kā atmodas simbols, visa labā nesēja” – tā Māris Sirmais. Koncerta dalībnieki: 250 jauktie kori ar 8000 dalībniekiem, sieviešu un vīru kori ar 4000 dalībniekiem, labākie Latvijas novadu deju kolektīvi, pūtēju orķestri, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, dūdu un bungu mūzikas grupa „Auļi”, Latvijas dūdinieki,mūsdienu tautas mūzikas grupa „Rīsa zvejnieki”, kameransamblis „Altera Veritas”. Komponisti - jaundarbu autori: Ēriks Ešenvalds, Artūrs Maskats, Valts Pūce, Ilona Rupaine. Radošā darba grupa: mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, režisors Andrejs Žagars, režisora asistente Elita Bukovska, horeogrāfi - virsvadītāji – Agris Daņiļevičs, Jānis Ērglis, Rolands Juraševskis, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Uldis Žagata, literārā materiāla autore Inese Zandere, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, projekta vadītāja Antra Purviņa.
	22.00	Deju svētku lieluzvedums	Daugavas stadionā, Augšielā 1	„Laiks mums ir katram savs un vienlaikus visiem kopīgs. Vai tas būtu viens cilvēks vai tauta, vai arī Pasaule tās plašākajā tvērienā”, galvenā doma, ko mums gribējuši atklāt lieluzveduma veidotāji. Uzvedums aptver vienu dienu, vienu pasaules tapšanas apli līdz pat jauna apļa iesākumam, dejās atspoguļojot novadu tradīcijas, kas sakņojas folkloras horeogrāfiskajā un muzikālajā materiālā. Lieluzveduma dalībnieki: 500 visu paaudžu deju kolektīvi ar 13 500 dalībniekiem. Radošā darba grupa: mākslinieciskie vadītāji - Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, libreta autori Māra Ķimele, Valdis Celms, režisore Māra Ķimele, mākslinieks-līdzinscenētājs Valdis Celms, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, tehniskais direktors Jānis Paeglis, projekta vadītāja Maruta Alpa.
	0.00	Svētku dalībnieku balle	Daugavas stadionā, Augšielā 1	Svētki 35 000 dalībniekiem, kas piecus gadus nenogurstoši tiem gatavojušies. Viņi ir pelnījuši izpriecāties! Vēlam, lai 2013.gada Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos viņi būtu tikpat enerģijas pilni un gatavi mūs visus atkal savest kopā!
12. jūlijs, sestdiena	11.00 -15.00	Folkloras diena	Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības gatvē 440	Folkloras dienā, atbilstoši lokālajām tradīcijām, tiks izspēlētas dažādas situācijas, piemēram, talkas, dažādi mājas darbi, maltītes gatavošana, kāzu norise, muzikantu spēlēšana. Visas norises tiks piepildītas ar latviešu sētai raksturīgo skanisko ainavu, kuru veido godu balsi, apdziedāšanās dziesmas, rotāšanas, gavilēšanas un citu gadskārtu ieražu balsi, darba un sadzīves dziesmas. Skanisko vidi papildinās arī tautas mūzikas instrumenti – kokles, vijoles, ermoņikas utt. Neatņemama sastāvdaļa būs arī nacionālā virtuve. Radošā darba grupa: Andris Kapusts, Aīda Rancāne; norišu scenāriju un režiju autori - Anna Kārkle,Velta Leja, Anda Skuja, Ilga Leimane, vides mākslinieks Jānis Ozoliņš; projekta vadītāja Jelena Jekimova.
12. jūlijs, sestdiena	12.00	Bērnu vokālo ansambļu koncerts “Rīgas kalnu noslēpumi”	Vērmanes dārzā	Koncertuzvedums sniegs iespēju bērnu vokālajiem ansambļiem un bērniem - skatītājiem tuvāk iepazīt Rīgas pilsētu, tās ģeogrāfiskos rajonus, īpaši tos – ar kalnu nosaukumiem, emocionāli piedalīties pagātnes vēstījumā un caur dzejnieka Pētera Brūvera dzejas uzvedumu izjust pagātnes vēstījuma saiti ar mūsdienām. Dalībnieki: 100 Rīgas un Latvijas bērni no dažādiem Latvijas vokālajiem ansambļiem: „Knīpas un Knauķi” (Rīga), „Palāsītes” (Rīga), „Momo” (Rīga), „Mārītes” (Rīga), „Punktiņi” (Tukuma rajons), „Krāslaviņa” (Krāslava), „Fantāzija” (Valka). Radošā darba grupa: mākslinieciskā vadītāja Edīte Putniņa, režisore un libreta autore Zane Kreicberga, komponisti - Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Atvars Sirmais, Gundega Šmite, dzejas autors Pēters Brūveris, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Agne Goiževska, projekta vadītāja Eila Jozepa.
	15.00	Kokļu mūzikas koncerts	Lielajā Ģildē, Amatu ielā 6	Koncertā būs unikāla iespēja redzēt Latvijas kultūrai tik īpašo kokles spēli un klausīties latviešu komponistu skaņdarbus, ko izpildīs apvienotais koklētāju ansamblis ar vairāk nekā 100 koklēm. Repertuārā iekļauti gan jaundarbi (Alvils Altmanis, Valts Pūce, Vita Ruduša), gan agrāk veidoti kopdarbi (Romualds Jermaks, Valts Pūce, Iveta Tauriņa) u.c. Radošā grupa: mākslinieciskā vadītāja Māra Vanaga, režisore Anna Jansone, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, projekta vadītāja Mārīte Puriņa.
	17.00	Tautas tērpu laureātu skate	Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13	UNESCO atzinīgi novērtēja faktu, ka Dziesmu un deju svētkos dalībnieki tērpjas tautas tērpos. Daudzi ir pašu roku darināti, sākot no sīkākās prievītes līdz brunčiem un smalki izrakstītiem krekliem. Daudzi tautas tērpi ir pielīdzināmi izciliem mākslas darbiem, kurus vienkopus varēs apskatīt tautas tērpu laureātu apbalvošanā, uz kuru tiks uzaicināti labāko tautas tērpu autori un valkātāji. Radošā darba grupa: Vija Coba, Maruta Grasmane, Lia Ģibiete, Inita Heinola, Aija Jansone, Dace Liepeniece, Ziedīte Muze, Linda Rubena, Ilze Ziņģīte.
	17.30	Gadatirgus slēgšana	Vērmanes dārzā
	21.00	Noslēguma koncerts	Mežaparka Lielajā estrādē	“Tikai mūsu spēkos ir pateikt sev un citiem, ka esam tauta ar sarežģītu, bet bagātu vēsturi, tradīcijām, valodu, tautas dziesmām un mūziku. Mums Latvija ir gaiša Saules zeme. Saule - cilvēka uztverē kā pārlaicīga, Saule - kā pasaules centrs, Saule - kā atmodas simbols, visa labā nesēja” – tā Māris Sirmais. Koncerta dalībnieki: 250 jauktie kori ar 8000 dalībniekiem, sieviešu un vīru kori ar 4000 dalībniekiem, labākie Latvijas novadu deju kolektīvi, pūtēju orķestri, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, dūdu un bungu mūzikas grupa „Auļi”, Latvijas dūdinieki,mūsdienu tautas mūzikas grupa „Rīsa zvejnieki”, kameransamblis „Altera Veritas”. Komponisti - jaundarbu autori: Ēriks Ešenvalds, Artūrs Maskats, Valts Pūce, Ilona Rupaine. Radošā darba grupa: mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, režisors Andrejs Žagars, režisora asistente Elita Bukovska, horeogrāfi - virsvadītāji – Agris Daņiļevičs, Jānis Ērglis, Rolands Juraševskis, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Uldis Žagata, literārā materiāla autore Inese Zandere, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, projekta vadītāja Antra Purviņa..
		Tautas sadziedāšanās		Ikreiz, Dziesmu svētkiem izsaknot, kori un klausītāji turpina sadziedāšanos, spontāni izvēloties gan tautas dziesmas, gan ziņģes, tāpēc XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku Noslēguma koncerta izskaņā kopā ar mūsdienu tautas mūzikas grupu “Rīsa zvejnieki”, vokālajiem ansambļiem, Latvijas Bruņoto spēku štāba pūtēju orķestri un mūziķiem no grupas “Time after Time”, kā arī populāriem aktieriem ikviens varēs izdziedāties no sirds. Radošā darba grupa: mākslinieciskais vadītājs Juris Vaivods, sadziedāšanās vadītājs Gundars Āboliņš.